I | II | III | ||
---|---|---|---|---|
-t | -āt -ēt -ot |
-āt 3 -ēt 4 -īt * -ināt * |
||
Tagadne | es tu v.v. 1 mēs jūs |
-u - / -i 2 - -am -at |
-ju - - -jam -jat |
-u -i - / -a* -am / -ām* -at / -āt* |
Pagātne | es tu v.v. mēs jūs |
-u -i -a -ām -āt |
-ju -ji -ja -jām -jāt |
-ju -ji -ja -jām -jāt |
Nākotne | es tu v.v. mēs jūs |
-šu -si -s -sim -siet -sit |
-šu -si -s -sim -siet -sit |
-šu -si -s -sim -siet -sit |
I | II | III | ||
---|---|---|---|---|
-ties | -āties -ēties -oties |
-āties 3 -ēties 4 -īties * -ināties * |
||
Tagadne | es tu v.v. mēs jūs |
-os -ies -as -amies -aties |
-jos -jies -jas -jamies -jaties |
-os -ies -as / -ās* -amies / -āmies* -aties / -āties* |
Pagātne | es tu v.v. mēs jūs |
-os -ies -ās -āmies -āties |
-jos -jies -jās -jāmies -jāties |
-jos -jies -jās -jāmies -jāties |
Nākotne | es tu v.v. mēs jūs |
-šos -sies -sies -simies -sieties -sities |
-šos -sies -sies -simies -sieties -sities |
-šos -sies -sies -simies -sieties -sities |
* kopā izmanto
1 viņš viņa viņi viņas... veni vidi vici!
2 tikai ja vārds beigties ar -st → -sti,
citos 90% gadījumos nav -i
3 tikai dziedāt un raudāt
4 jūtu darbības vārdi
Tagadne | Pagātne | Nākotne | |
---|---|---|---|
es | eju | gāju | iešu |
tu | ej | gāji | iesi |
v.v. | iet | gāja | ies |
mēs | ejam | gājām | iesim |
jūs | ejat | gājāt | iesit, iesiet |
Tagadne | Pagātne | Nākotne | |
---|---|---|---|
es | dodu | devu | došu |
tu | dod | devi | dosi |
v.v. | dod | deva | dos |
mēs | dodam | devām | dosim |
jūs | dodat | devāt | dosit, dosiet |
Teikumā tiem parasti nav pilnīgas leksiskās nozīmes, tos lieto ciešamās kārtas formu veidošanā:
Vienkāršais laiks: Rozes tika stādītas
Saliktais laiks: Rozes bija stādītas
Tagadne | Pagātne | Nākotne | |
---|---|---|---|
es | esmu | biju | būšu |
tu | esi | biji | būsi |
v.v. | ir / nav 1 | bija | būs |
mēs | esam | bijām | būsim |
jūs | esat | bijāt | būsit, būsiet 2 |
1 visos citos gadījumos negācijai izmantots priedēkli ne-
2 oldskūlīgi
Ja saliktajos laikos gan darāmajā, gan ciešamajā kārtā palīgdarbības vārds būt ir tagadnes trešajā personā jeb "ir", tekstā to mēdz izlaist.
Dārznieks ir iestādījis skaistas rozes → Dārznieks iestādījis skaistas rozes
Roze ir iestādīta īstajā vietā → Roze iestādīta īstajā vietā
Tagadne | Pagātne | Nākotne | |
---|---|---|---|
es | tieku | tiku | tikšu |
tu | tiec | tiki | tiksi |
v.v. | tiek | tika | tiks |
mēs | tiekam | tikām | tiksim |
jūs | tiekat | tikāt | tiksiet |
Ciešamo kārtu veido, savienojot palīgdarbības vārdu tikt un pagātnes ciešamās kārtas divdabi ar izskaņu -ts, -ta.
Saliktos laikos palīga darbības vārds (ticis, tieku, utt.) parasti tiek izlaists.
Glezna tiek pašzīmēta.
Tu tiksi ar to galā.
Tagadne | Pagātne | Nākotne | |
---|---|---|---|
es | topu | tapu | tapšu |
tu | topi | tapi | tapsi |
v.v. | top | tapa | taps |
mēs | topam | tapām | tapsim |
jūs | topat | tapāt | tapsiet |
Viņš pareizi pēc "JLP Talk" radio šovs top mācīts un izglītots.
No mazām lietām lielas lietas top.
- Nolieguma priedēklis ne-
- Es nebušu kalpot armijā! - Vajadzības izteiksmes priedēklis jā-
- Tur jābūt kvēli.
TODO pievienot vairākus piemērus
+ uz
+ no
+ līdz
Katrs trešais jaunietis Krievijā sapņo aizbraukt un nekad neatgriezties. | Darbība notiek, attālinoties vai virzoties uz mērķi. |
Kaut kāds lipīgs draņķis aizkrist aiz vējjakas un turpināja degt. | Darbība notiek, virzotiest aiz kaut kā. |
Pandoras kasti var tikai atvērt, aizvērt vairs ne. | Kaut ko aiztaisa ciet vai tur aizvērtā stāvoklī. |
Ungārija plāno aizžogat visu ārējo ES robežu. | Darbība rada šķēršļus. |
Laiks ir pienāca lai aizdegt sārtu bērēs. | Norāda uz darbības sākumu vai pēkšņumu, īslaicīgumu. |
Aizcirsts šo krūmu vai to? | Norāda uz darbības daļēju vai nepilnīgu veikšanu. |
Es aizlūgu par prātu visiem cilvēkiem. | Norāda, ka darbība notiek kādam par labu. |
Mums vajag aizsargāt latviešu vīdi no krievijās ļaundabīgas ietekmes. | Norāda, ka ar pamatvārdu nosauktā darbība kaut ko rezervē un saglabā. |
Ja tu būsi pasīvs, tu var aizgulēties cauri dzīves svinībām. | Norāda, ka darbība notiek pārāk ilgi vai tālu. |
Tev tikai paliek aizbēgt, lai izdzīvot. | Norāda uz darbības pabeigtību. |
+ apkārt (ap)
apiet | Darbība notiek kaut kam apkārt, daļēji vai pilnīgi kaut ko aptver. |
apmest | Darbība tiek apvērsta, notiek pretējā secībā. |
aptaustīt | Darbība skar tikai virspusi, virskārtu. |
apbraukāt | Darbība attiecas uz daudziem. |
apmelot | Darbība notiek kādam par labu vai ļaunu. |
apgulties | Norāda uz darbības pabeigtību. |
+ uz
+ no
+ līdz
atcelt | Darbība notiek, lai atdalītu, attālinātu, šķirtu. |
atārdīt | Norāda, ka darbība notiek, lai kaut ko atvērtu. |
atbraukt | Norāda, ka notiek kustība virzienā šurp. |
atlikt | Norāda, ka darbība vērsta virzienā uz izejas punktu, uz aizmuguri. |
atmosties | Norāda uz agrākā stāvokļa atjaunošanu. |
atdurties | Norāda, ka darbība beidzas. |
atteikt | Norāda, ka darbība vērsta pret kaut ko kā atbilde vai noraidījums. |
atspītēt | Darbība ir atmaksa, pretdarbība. |
attēlot | Kas tiek atstāstīts vai atkārtots citā veidā. |
atdalīties | Darbības rezultātā tiek kaut kas sadalīts, nodalīts. |
atskanēt | Norāda uz darbības sākumu, pēkšņumu īslaicīgumu. |
atdzerties | Norāda, ka darbība notiek pārmērīgi vai līdz apnikumam. |
atcirst (ar cirvi) | Darbības rezultātā kaut kas tiek bojāts. |
atminēt | Norāda uz darbības pabeigtību. |
+ Lokatīvs
iebraukt | Darbība notiek virzienā uz iekšu. |
ieplēst | Norāda uz darbības nepilnīgumu vai mazu darbības pakāpi. |
iekustināt | Norāda uz darbības sākumu. |
iedot | Norāda uz darbības pabeigtību. |
ielenkt | Norāda, ka ar darbību kaut ko aptver. |
iestaigāt (zābakus) | Norāda, ka ar darbību kaut kas tiek sagatavots turpmākajai darbībai. |
iemirdzēties | Norāda uz darbības īslaicīgumu. |
ieilgt | Norāda uz darbības noturīgumu vai pastāvīgumu. |
ieēdināt | Norāda, ka ar darbību ietekmē sev par labu. |
+ no
+ cauri (caur)
iziet | Darbība vērsta uz āru. |
izbārstīt | Darbība vērsta uz visām pusēm. |
izpīpēt | Kaut kas tiek iztukšots. |
izbradāt (puķes) | Kaut kas tiek bojāts vai iznīcināts. |
izdurt | Darbība virzās kaut kam cauri. |
izaugt | Norāda uz darbības pabeigtību. |
izpētīt | Norāda uz darbības pamatīgumu. |
izsaiņot | Darbība vērsta uz kaut kā atsegšanu. |
izsaukties | Norāda uz darbības vai procesa pēkšņumu. |
Tik tikko nolēmu izbraukt uz laukiem. | Norāda uz darbības vai procesa neilgo darbību. |
+ no
+ uz
+ zem
+ pie
+ aiz
nobraukt (no kalna) | Darbība vērsta uz leju. |
noskrūvēt, nopļaut | Kaut kas tiek atdalīts, atšķirts, atvirzīts. |
nosēt, nolīmēt | Norāda uz darbības pamatīgumu, plašumu. |
nostrādāt | Kaut kas tiek pārspēts. |
noskriet | Tiek veikts kāds attālums, pavadīts kāds laiks. |
nopīkstēt | Norāda uz darbības īslaicīgumu. |
nostrādāties | Darbība notiek līdz pārsātinājumu. |
nopirkt | Norāda uz darbības pabeigtību. |
+ garām
+ uz priekšu
pabāzt | Darbība virzās vai virza kaut ko zem kā, apakš kā. |
pabraukt garām muzejam | Darbība notiek, virzoties kaut kam garām. |
parunāt | Norāda uz darbības ierobežotību, neilgo laiku. |
paēst | Norāda uz darbības pabeigtību. |
pasprukt | Kaut ko atbrīvo, palaiž vaļā. |
papildināt | Izsaka darbības pakāpenisku kāpinājumu. |
pastāvēt | Norāda, ka darbība turpinās un ir noturīga. |
+ pāri (pār)
+ no … uz
pāriet (pār tiltu) | Norāda, ka ar darbību virzās kaut kam pāri. |
pārstaigāt (laukus) | Visaptveroša darbība. |
pāriet (citā darbā) | Ar darbību notiek vietas maiņa. |
pārrakstīt | Atkārtota darbība. |
pārģērbt | Ar atkārtotu darbību pārveido. |
pārkarsēt | Norāda darbības pārmērīgumu. |
pārdzīvot | Ar darbību pārspēj kaut ko. |
pārciest | Darbība notiek visā laika posmā. |
pārcirst | Ar darbību sadala, bojā, ievaino. |
pārakmeņoties | Priekšmets, parādība pārvēršas. |
pārņemt | Darbības rezultātā kaut kas tiek apsegts. |
pārnākt | Darbības rezultātā kaut kas atgriežas sākumpunktā. |
pārprast | Norāda uz kļūdīšanos, neprecizitāti darbības rezultātā. |
pāršķirstīt | Darbība netiek veikta pamatīgi. |
pārstāt | Izsaka darbības pabeigtību. |
+ pie
piebūvēt | Ar darbību pievieno vai pievienojas kaut kam. |
pievirzīt | Norāda, ka ar darbību kaut kam tuvojas. |
pieaust, piesmēķēt | Darbības rezultātā kaut kas kļūst pilns vai rodas lielā daudzumā. |
pievērt | Darbību veic nelielā mērā vai nepilnīgi. |
piezvanīt | Norāda uz darbības pabeigtību. |
saaugt | Ar darbību kaut ko vieno, saista. |
sabraukt | Darbība vērsta uz kaut ko. |
sadāvināt | Darbība attiecas uz vairākiem. |
sadraudzēties | Darbību veic vairāki. |
sazvanīt | Norāda, ka darbība ir sekmīga. |
sacirst | Darbības rezultātā kaut kas tiek sadalīts vairākās daļās. |
sakārtot | Norāda uz darbības pabeigtību. |
sarunāties | Norāda uz darbības ilgstošo raksturu. |
sadedzināt | Ar darbību kaut ko iznīcina vai bojā. |
samocīties | Norāda uz darbības pilnīgumu, pārmērīgumu. |
sakustēties | Norāda uz darbības īslaicīgumu, nobeigtību. |
+ uz
uzlikt* kompresi uz galvas | Darbība vērsta uz kaut ko. |
uzbraukt (kalnā) | Darbība vērsta uz augšu. |
uzziedēt | Norāda uz darbības sākumu. |
uzrakstīt | Norāda uz darbības pabeigtību. |
* Atšķirība starp "nolikt uz" un "uzlikt uz" ir tā, ka pēdējais tiek izmantots, ja vēlaties uzsvērt objekta nedabisko atrašanās vietu.
Darbības vārdam drīkst pievienot divus priedēkļus tikai tad, ja viens no tiem ir nolieguma priedēklis ne-, vajadzības izteiksmes priedēklis jā- vai vien no priedēkliem jau sen sakņojas saknē:
pazīt → iepazīt